riminēt

‡ I riminêt Tdz. 58425 (aus Lettg.), = ‡ ruminêt.

Avots: EH II, 371

riminēt

‡ II riminêt Auleja, tollend, mutwillig lärmen: kaķē̦ns riminēja pa ustabu.

Avots: EH II, 371