rinka,

1) eine lange Reihe
Alksnis-Zundulis: liela rinka bērnieku, kāznieku, talcinieku;

2) ein schmaler Wiesenstreifen zwischen zwei Feldern
Tirs., Druw. n. RKr. XVII, 75. Zur Bed. 2 vgl. rine.

Avots: ME III, 528

rinka, ‡

3) mehrere Räumlichkeiten unter éinem Dach
(mit iñ ) Siuxt: kalpu rinkā (od. sievu rinkā) bija kuopā kūtis, klētis un šķūnīši; saimnieku r., ein hufeisenförmig gebauter Stall; ‡

4) "?": tev jāiet uz rinkām Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 151.

Avots: EH II, 372