ripele Karls., eine kleine, runde Holzscheibe Mar. n. RKr. XV, 133, Domopol.

Avots: ME III, 530

ripele: auch Bērzgale, Dricēni, Kārsava, Warkl., Welonen; tiek sviesta masīva kuoka ripa (ripele), kas atzāģē̦ta nuo uoša ... bluķa Ceļi VIII, 287 (aus Warkl.). taukus lej ripelēs Pas. X, 353 (aus Lettg.).

Avots: EH II, 373