ripuôt, ripât, -ãju, intr.,

1) rollen:
vīrs... ieripina ripu un nu tikai puoš pakal, kur ripa ripuo LP. V, 320. saulīte vai ripuot ripuo pa zemes virsu Alm. ceļš tik sauss, brauc kâ ripāt ripā Ahs. n. RKr. XVII, 49;

2) ripuôt U., Bielenstein Holzb. 717, auch refl. ripuôtiês U., ripâtiês, = ripas sist, kaut, Rippchen spielen, Sauchen, Scheiben schlagen:
gājuši ripuot - ripas kaut LP. VII, 1323. piecu brāļu māsa auga, piecas ripas pūriņā; kad atnāca svē̦ta diena, ar brāļiem ripājās BW. 16758.

Avots: ME III, 531

ripuôt,

2): cik ilgi abi spē̦lē̦tāji jau ripuojuot (biljardu) Jauns. Raksti VII, 72. Refl. -tiês: uz pilskalna rubļiem r. Mekons Deb. vaļā (1873), S. 18. ‡ Subst. ripuôšana, das Rippchenspielen:
kas par labu ripuošanu! BW. 29493 var.

Avots: EH II, 373