rùobežniẽks (f. -niẽce), der Grenzbewohner, Grenznachbar U., Spr.: audz, māsiņa, dzīvuo bargi, lai neņẽma ruobežnieki! BW. 11631, 1 var. uz ruobeža ganīdama... ruobežnieka dẽliņam sirdi vien ēdināju BW. piel ^2. 6186.

Avots: ME III, 575

rùobežniẽks, ‡

2) der Grenzwächter:
tuoreiz Ne̦re̦tā vēl bija tie ruobežnieki, kuŗi jēma kukuļus in laida zirgus bez muitas pāri Jauns. Raksti VIII, 385.

Avots: EH II, 390