rēgot

rē̦guôt (unter rẽ̦guôtiês 1): stāvā kraujā rē̦guo pilsdrupas Austriņš Raksti VII, 439. Refl. - tiês,

3): jārē̦guojas, man muss sich wundern (erschrecken)
Essern n. BielU; ‡

6) lauern
Schujen.

Avots: EH II, 369