rẽ̦ta Karls., Wolm., Bl., AP., Serbigal, rè̦ta ² Mar., KL, Nerft, rẽte Līn., Dond., Dunika, Iw., Salis, rète ² A.-Schwanb., Golg., rēte U., die Narbe: sirds rē̦ta A. XI, 183. pasarkana rēte Glück III Mos. 13,19. vējš . . . lapas pašķlra un sarkanu rē̦tu atvēra Skalbe. Zu re̦ts (s. dies und Persson Beitr. 278 und 638), li. rėtis "Narbe, Scharte" (s. Leskien Nom. 284) und (?) reta "tuber, vitium arboris" SzDi. unter flader.

Avots: ME III, 521

rẽ̦ta: Narbe; Wunde: Jāņam zirgs iespēre: tāda r. bij, ka trīs pirstus varēja ielikt AP. par tādu rē̦tu varēja ... pasmieties, - drīz viņa sadzija Jauns. Raksti VII, 22. Zur Etymologie s. auch Fraenkel Mélanges-Boisacq 380 f.

Avots: EH II, 370