rìbuoņa N.-Peb., das (anhaltende) Dröhnen, Gepolter, Getöse: negantai ratu ribuoņai mitējuoties Vēr. I, 1395. nuo ratu rībuoņas suņi iztraucē̦ti MWM. v. J. 1897, S. 688. varējām jau sadzirdēt . . . vāģu rībuoņu A. v. J. 1898, S. 8.

Avots: ME III, 535

rìbuoņa: auch A.-Ottenhof, Bers., Borchow, Oknist: kur bē̦rni mājā, tur truoksnis un r.

Avots: EH II, 375