rìcĩba,

1) das Handeln, die Handlungsweise:
saprātīga, gudra, uzma-nīga rīcība. valdības rīcība. atbildība par dzimtas luocekļu rīcību. Bisars e̦suot pielaidis savā rīcībā . . . lielu kļūdu Kaudz. M.;

2) rīcības kapitāls, das Betriebskapital;

3) eine gegebene Anordnung
U.: rīcību duot U., = rikuôt, Anordnungen treffen;

4) die Verhandlung vor Gericht
Döbner n. U.; "das Gemeindegericht" Lubn.;

5) die Zucht
Oppek. n. U.: bē̦rni tur uzaug bez rīcības. Wohl zu rīkuot(ies).

Avots: ME III, 535

rìcība,

3): rīcību duot, Zucht üben (an Kindern)
BielU.

Avots: EH II, 375