I rīdzināt, Strafe auflegen Für. I; zu rīgas.

Avots: ME III, 536

II rīdzinât, von Riga (viei) sprechen: sen dzirdēju daudzinām, Rīgu lielu rīdzinām BW. 31829, 1. Vgl. rīguôt.

Avots: ME III, 536

III rīdzināt "in die (sic!) Ohren liegen" St. (aus L.).

Avots: ME III, 536