I rĩve, od. (in Amboten, Neuhausen, Kalleten) rīva, die Reibe. Nebst estn. rīw aus mnd. rive.

Avots: ME III, 541

II rīve, auch rīva, ein erhöhter Streifen Ar.: kapeiku gabals ar tādām savādām rīvām gar malu Saul. I, 99. viņš bij izkalis cigāru spici ar visādiem ruobiņiem un rīvītēm Krišs Laksts 20. rîva, eine linienartig eingedrückte Vertiefung auf einer glatten Fläche" Vank. Zu rieva?

Avots: ME III, 541