rūgsnis

rûgsnis Tirs. n. RKr. XVII, 75,

1 ) ein aufgeweichter, nasser Morast:
mums ir purvs kâ rūgsnis izrūdzis. laidarā tīrais rûgsnis (= staiga, izbradāta vieta) Wolmarshof;

2) regnerisches Wetter, wenn es stark bewölkt ist und ununterbrochen fein regnet:
nu jau ir uotrā diena, ka laiks ir tik˙pat kâ rūgsnis.

Avots: ME III, 567