rūkstêt, -u, -ẽju, brummen: kad dabūja kuiļa galas, tad staigāja rūkstē̦dams BW. 19403, l. kuo tu puksti, kuo tu rūksti? Br. 3. nerūkst vair dzirnaviņas BW. 13646, 28. Das Part. pass. rūkstamais, der Hintere: čiganam branga džala, sit par munu rūkstamuo BW. 33554, 6. rũkstêt Jürg., rùk-stêt ² od. rûkstinêt ² Warkl., = rukstêt.

Avots: ME III, 569

rūkstêt: auch Wessen; "šad tadīsi ierūkties" (besonders von einem schlafenden Hund) Kaltenbr. (mit ù ² ); sivē̦ni rùkst ² , -prasa ēst Auleja. kai cūciņa rūkstē̦dama Tdz. 46325 (vgl. auch 59237).

Avots: EH II, 388