rũmêt, -ẽju U., auch rūmît, -ĩju, tr., wegräumen, beiseite stellen, in Ordnung bringen: grieziet ceļu, rūmējiet! BW. 18454. škirat ceļu, rūmījat, dravenieka meitu ve̦d! 18473. ej pa˙priekšu mātes brāli, rūmī tautu istabiņu! RKr. XVI, 179. Aus mnd. rūmen "räumen".

Avots: ME III, 570

rũmet, ‡

2) "занимать мѣсто вещами, городить вещи" Spr. ‡ Subst. rũmê̦tājs, wer in Ordnung bringt
Seyershof: nāca brālis par rūmē̦tāju un palīdzēja iekrāmēt mantas istabās.

Avots: EH II, 388