rūpe
rūpe Spr., rūpa L., gew. der Plur.: rũpes C., PS., Wolm., Wohlfahrt, Dond., Kandau, Selg., Arrasch, Kurs., Jürg., Siuxt, Bauske, Nigr., Serbigal, AP., Līn., Iw., Wahnen, rûpes 2 Widdrisch, Karls., Salisb., Ruj., Salis, rùpes 2 KL, Prl., Nerft, Preili, rūpas St., U., auch rũpiņš Ahs., rũpiņi, die Sorge(n), der Kummer, die Kümmernis: man par tuo nav ne˙kāda rūpe Saikava. man tādas rūpes puišeļa labad Nigr. viņai arī sava rūpe Ar. ne tev kāda rūpe, ne kāda bē̦da De̦glavs Rīga II, 1, 18. ar juo lielu rūpi mums jānuodruošina nākamība B. Vēstn. ve̦cākiem liels rūpiņš, kamē̦r bē̦rnus izskuoluo Ahs. pateicība ve̦cākiem par viņu pūliņiem un rũpiņiem Janš. Dzimtene IV, 68. rūpju pilna balss, eine sorgen-, kummervolle, bekümmerte Stimme.
Avots: ME III, 571
Avots: ME III, 571