rūta

I rũta Sessau, Gr.-Essern, rũte Nigr., rũtele Heniņ, Gartenraute (ruta graveolens) Mag. IV, 2, 44: duodat .. . desmitu tiesu nuo dilles un rūtas (Minze und Raute) Glück Lukas 11,42. rūšu vaiņaks Kra. Vīt. 157. Zunächst aus li. rūtà "Raute" ?

Avots: ME III, 573


rūta

II rūta, ein Heuschober L. ("nicht gehört" U.).

Avots: ME III, 573


rūta

III rùta 2 Kaltenbr., = rũte I 3.

Avots: EH II, 390