I rũte, rũts, -s, rùts ² Kl., Lis., Prl., -s,

1) das Carreau, das rautige Viereck:
zib ielāpu rūtis V. Eglītis;

2) das Karo im Kartenspiel:
rūte trumpā Alm. Kaislību varā 81;

3) die Fensterraute;

4) das Viereck auf dem Acker, da ein Düngerfuder hinkommen soll
U., ein Flächenmass: pūra vietai 225 rūtes Sassm. sēšanu var izdarīt izklaidus, rindās un uz rūtīm Konv. ² 2357;

5) uz rūtīm, uz rūšu rūtīm, auf ff, wie nach Noten :
tāds smurgulis ņe̦m tevi izģunnēt uz rūtīm Naud. Zangus izlē̦klāja uz rūšu rūtīm Alm. Nebst estn. rūť "Fensterscheibe, Carreau" aus mnd. rute "Viereck, Fensterscheibe".

Avots: ME III, 574

II rūte,

1) s. rūta I;

2) die Weintraube
(?) Bergm. n. U. (für Weinraufe?).

Avots: ME III, 574

III rũte Lautb., die Laufzeit der Hunde L., Bergm., Kand. n. U.: kuņa iet rūtei (loc. s.), die Hündin ist läufisch L., U. rũtes vest, läufisch sein Sassm. Zu raũnas.

Avots: ME III, 574