rūzans, s. rūzaîns.

Avots: ME III, 574

rūzans: auch Lems. (mit -an-), Wessen, (mit ù) Ramkau, (rũzans) AP.; rūzani pe̦lē̦ks vilks Jauns. Raksti VII, 135; cilvē̦ki ar rūzanām acīm ir sirdīgi AP.; "rāvains" (mit ù ² ) Lettg.

Avots: EH II, 390