silava

sìlava 2 Stomersee, Bers., der verpichte Rand des Weberkammes Bielenstein Holzb. 401. In Warkl. sei sīlava gleichbed. mit blaka.

Avots: ME III, 854


sīlava

sìlava 2 ,

1) auch (mit ĩ ) Ramkau (Rand des Weberkammes);
"tāds taisns, plāns kuociņš, kas satur ķemmes zuobus" AP.: ķemmei ir četras sĩlavas; ķemmes zuobus katru atsevišķi aptin pie sīlavas ar drāti un ar mašīnu piesit tâ˙pat kâ aude̦klu; "aukliņām nuotītās šķieta malas; tie mustavu ieduobumi, kur ieliek šķieta sīlaviņas" Erlaa (mit ì 2 . hier daneben ein gleichbed. silava);

2) Plur. sìlavas 2 Auleja, ein gewisser Bestandteil eines Wagens
("ratu virsos sānu kuoki, virs kuŗiem nāk sānu dēļi").

Avots: EH II, 492, 493