sūnājs

sûnãjs, eine mit Moos bewachsene Stelle Spr., ein Moor Etn. I, 32, Kav.: atlaidies sūnājā MWM. X, 450. tur sūnājus re̦dz zaļuos mundieriņuos Vēr. I, 1176. mūsu kūdrājuos un sūnājuos 413.

Avots: ME III, 1133