sēklājs

sē̦klājs,

1) = sēklinieki: dābuols... bija sakaltis kâ sē̦klājs A. v. J. 1902, S. 490;

2) ein Feldabschnitt zum Gewinnen der Saat (von Klee u. a.)
C., Bauske (mit ē, ), Ramkau.

Avots: ME III, 825


sēklājs

I sē̦klājs: ‡

3) die Saat
("sēšanai nuoliktā sē̦kla") Marzenhof: vai nevari man aizduot sē̦klāju?

Avots: EH XVI, 480


sēklājs

II sê̦klājs 2 Bixten, eine Untiefe (sẽklis I).

Avots: ME III, 825


sēklājs

III sê̦klājs 2 Lemb., =sê̦kulājs 2 .

Avots: EH XVI, 480