sẽne Ruj., Salis, Serbigal, AP., Lin., Iw., Wolm., PS., Deg., sẽne U., Spr., sė´ns ² , -s Aahof n. FBR. IV, 50, Prl., Kl., Lös., Nerft, N.-Rosen, Laitzen, sēns, -s U., Spr., N.-Schwanb., Demin. sẽnĩte, sēntiņa RKr. VII; 101; MWM. VII, 51,

1) der Pilz:
sēnes lasīt, lauzt, Pilze suchen, brechen; sēnēs iet, aufs Sammeln von Pilzen ausgehn U. - akmeņu sēnītes, lichenes: kad cūkas neē̦d, tad viņām jāduod akmeņu sēnītes RKr. XII, 16; lapu sēne Konv. ¹ 214, agaricus L. RKr. II, 64; mušu sēne Etn. II, 11, Salis, der Fliegenpilz; purvu sēne(s), der Pfifferling U. (unter puor-); rugāju sēne, hydnum repandum Durben. Fig.: auss sēnīte, das Ohrläppchen;

2) sēnes sēj, sagt man, wenn es im Sommer wetterleuchtet
Mar. n. RKr. XV, 134. Aus liv. resp. estn. sēń dass., s. Thomsen Beröringer 279.

Avots: ME III, 827

sẽne,

1): sēnes rūga BW. 10407. meitas gul kâ sēnes ceļmalē 20290. bada sēnes Lubn. (rot, an feuchten Stellen).
egļu s. "rudmiese" Salis. nabagu sēnes Meiran (dünn, klein, brökkelig, in gekochtem Zustand sehr weich). sūdu s. Salis, jeder nicht essbare Pilz. tārpu sēnes Lubn. (essbare Pilze mit gelbgrünen Streifen und mit eingebogenem Hut). vilku sēnes Lubn. (nicht essbare, weissliche Pilze).

Avots: EH II, 481