sḕrdzîgs, sêrdzîgs ² Karls., siech, an einer Seuche leidend, krank U.: lūgšana . . . izglābs . . . sērdzīgu Glück Jakobus 5,15. visi vairās kâ nuo sērdzīga Saul. I, 109. - sērdzīgs laiks, ungesundes Wetter Für. I (unter laiks).

Avots: ME III, 828

sḕrdzîgs: s. gads, ein Jahr, wo Seuchen herrschen BielU.

Avots: EH II, 482