sē̦tlaipis Celm., *sē̦tlaipiņa od. *sē̦tlaipiņš Etn. IV, 32, die Katze: kaķi sauca par sē̦tlaipi LP. VII, 899; Etn. III, 59.

Avots: ME III, 834

sē̦tlaipis,

1): auch Bw. 2400; ‡

2) ein Mensch, der (wiederholt) langsam
"nuo vienas mājas malas uz uotru" geht Warkl.

Avots: EH II, 484