saļuôdzît, tr., zum Wackeln, Wanken bringen: viņš krietni saļuodzīja sava stāva virsdaļu MWM. VIII, 588. Refl. -tiês, wackeln, wanken, schwanken (perfektiv): cik stipri bij saļuodzījies žuogs Akurāters. nasta kļuva tik smaga, ka kājas saļuodzījās Kleinb. St. 11. ceļi saļuogās Upītis Nemiers 52. viņa lielās ūsas saļuodzījās Vēr. II, 1195.

Avots: ME II, 679

saļuôdzît, ‡

2) = samaîdzît (?): ja varē̦tu abus (scil.: puikas) s. kuopā un nuo diviem izmīcīt vienu Janš. Līgava I, 226.

Avots: EH XVI, 428