saļumdīt

saļumdît Nerft "saburzît, salauzît": Refl. -tiês, straucheln: kājas reizēm saļumdījās Saul. I, 141. Robe̦rts atspiedās pret viņu ar krūtīm, stipri saļumdījās III, 27.

Avots: ME II, 678