Paplašinātā meklēšana

àizpasaũle, das Jenseits, die Geisterwelt: teic jauku aizpasauli, kur piedzimst dvēseles Pump.

Avots: ME I, 43

àizsaũle, das Jenseits: lībji ticējuši uz jaunu dzīvi aizsaulē Kārklw. censties pēc tāļiem aizsaules ideāliem Vēr. I, 603.

Avots: ME I, 49

apakšpasaũle, die Unterwelt: es ķēniņa meitas izglābu nuo apakšpasaules LP. VI, 497.

Avots: ME I, 73

apsaũcinât Planhof "jem., der etwas Schlechtes begangen hat, auf der Kanzel in der Fürbitte erwähnen".

Avots: EH I, 111

apsaũkât, beschimpfen.

Avots: ME I, 117

‡ apsaũļuôt, besonnen, den Sonnenstrahlen aussetzen: a. miesu. Refl. -tiês, sich (be)sonuen.

Avots: EH I, 111

ârpasaũle ,* die Aussenwelt: ar ārpasauli satikties A. XII, 76.

Avots: ME I, 243

‡ aûgšpasaũle, die Oberwelt Pas. B, 289; IV, 429.

Avots: EH I, 185

bezsaũles vakars, der Abend nach dem Sonnenuntergang; sonnenlos: bezsaules vakaru (nuo tā brīža, kad saule ielīguo jūŗā, līdz pilnīgai tumsai) ve̦cie svētījuši LP. VI, 226. mūsu tautas bezsaules pagātne MWM. IX, 536.

Avots: ME I, 286

ìekšpasaũle ,* die innere Welt: līdzeklis, ar kuo izteikt savu iekšpasauli MWM. XI, 164.

Avots: ME II, 31

ìesaũkât, freqn. zu ìesàukt, benennen, einen Beinamen, Spitznamen geben: par Dīdekli iesaukāja tuo jaunuo rentnieku A. XX, 721.

Avots: ME II, 61

izsaũkât, tr., freqn.,

1) wiederholt rufen:
māte visur izsaukāja, bet bē̦rns neatbildēja;

2) schimpfen, schmähen:
viņš viņu visādi izsaukāja. Refl. - tiês, längere Zeit vergeblich rufen: viņa mazā biedrene izsaukājās viņu veltīgi Vēr. II, 221. mums te jāizskrienas, jāizsaukājas, jāizmeklējas MWM. VI, 193.

Avots: ME I, 795

‡ izsaũļuôtiês, sich nach Herzenslust (zur Genüge) sonnen Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: EH I, 478

mūspasaũle, das Diesseits, das Irdische, im Gegensatz zu viņpasaule, das Jenseits.

Avots: ME II, 679

nesaũle, wohl nur im Genitiv vorkommend: nesaules diena, ein sonnenloser Tag Alm.; nesaules zeme, ein Land, wo die Sonne nicht scheint Saul. brauc nu pašu nesaules gabalu, eine sehr grosse Strecke Purap.

Avots: ME II, 731

nùosaũkât, tr., freqn. zu nùosàukt, wiederholt herabrufen, benennen. Refl. -tiês, wiederholt rufen, sich abmühen zu rufen: Pēteris velti nuosaukājas pēc Annas Purap.

Avots: ME II, 843

pãrpasaũlîgs,* überweltlich, ausserwettlich, metaphysisch: pārpasaulīgs dievs Konv. ² 573. ve̦cuo grieķu filozofija par pārpasaulīgām lietām nuove̦cuojusēs Apsk.

Avots: ME III, 169

[pãrsaũkât, (unter andern) aufrufen: "vai iekšā vēl nesauc?" "tevi jau pārsaukāja" Jaunie mērn. laiki I, 69.]

Avots: ME III, 174

[pasaũka, Beiname, Spitzname Nigr.]

Avots: ME III, 94

[pasaũkât,

1) dann und wann (nicht besonders laut) rufen:
p. ganus;

2) gelegentlich schimpfen
PS.]

Avots: ME III, 94

pasaũl (unter pasaũle

5): auch Kl.-Roop n. FBR. XV, 158; p. pulku (ungemein viel)
Orellen n. FBR. XI, 43. blakts p. smird Salis. agrāk p. velēja kre̦klus ebenda. skuķis ir p. sirdīgs ebenda. grē̦ki ir p. lieli FBR. XVIII, 167.

Avots: EH XIII, 170

pasaũle,

1): nuo pasaulēm (aus grosser Ferne)
bija jādze̦n kuŗamie mājā Siuxt. pa pasaulēm (sehr weit) bij jābrauc mežuos ebenda. daži aizgāja pa pasaulēm uz citām pusēm ebenda;

2): kuo dar[a] p. neradīdama? BW. 2093. vai, ļautiņi, redzējāt šīs pasaules kalējiņu? 35673. gudrāka jaunā p. (Generation) Kaltenbr.;

5): darba ir p. (sehr viel)
Frauenb. p. te tuo mušu Grenzhof n. FBR. XII, 18. ķiršiem pasaules (sehr viel) uogu Blieden n. FBR. XVI, 104.

Avots: EH XIII, 170

pasaũle [li. pasaulė "Welt" Lit. Mitt. II, 171 ], infl. pasaulis Zb. XVIII, 302, [Pas. I, 185, II, 134 aus Rositten] (li. pasáulis "der Raum unter der Sonne"),

1) die Welt, die Erde:
pasaule par māju, debess par jumtu, von einem Vagabunden, pasaules staigulis gesagt. vienreiz tik pasaulē dzīvuo! kur vēl tâ iet kâ pasaulē un gultā? (scherzhaft). kuo tur pasaules galā izdarīsi? was wirst du da am Ende der Welt (sehr weit) ausrichten? sūtīsim ce̦lmu iauzēju nuo pasaules ārā, raidīsim viņu pie mēneša LP. III, 48. gribēja Ansi izdeldēt nuo pasaules, aus der Welt schaffen VI, 420. sācis tē̦vam virsū plīties, lai laižuot viņu pasaulē III, 22. nav darba ne uz pasaules, es gibt ganz und gar keine Arbeit Kav. pasaule oft mit dem Pronomen šis näher bestimmt: šī pasaule, diese Welt, die Erde im Gegensatz zu viņa pasaule, der Himmel, das Jenseits LP. III, 99. cita pasaule, die Unterwelt: apakšzeme latviešu teikās nuosaukta par citu pasauli Konv. ² 131;

2) die Welt, die die Welt bewohnenden Menschen :
kuo nu mācīt! lai māca pasaule! gan tevi pasaule izmācīs! pasaki nabagam, nabags ķūzei, ķūze visai pasaulei. tā jau pasaules alga: labam ļauna atmaksa. kas nu var visu pasauli pieēdināt? jauna, ve̦ca pasaule, die junge, alte Welt Zeib.; grē̦ku pasaule, die sündige Welt, Menschheit;

3) die Welt (die Richtung, Lebensart):
viena zeme, viena saule, nāv vienāda pasaulīte BWp ² . 3902. ve̦cas pasaules cilvē̦ks, ein altmodischer Mensch Mag. XIII, 3, 65; so namentlich im bibl. Sinne: pa saules bē̦rns, das Weltkind, pasaules prieki, die Weltlust;

4) die Welt, das Weltall:
dievs radījis pasauli. cik reiz nepasprūk dusmās kāds vārds, - vai tamdēļ tūliņ pasaule sagāzīsies? LP. V, I52;

5) alles, eine grosse Menge, Masse:
vīrs paliek par lauvu un rūkdams, trakuodams gāž pasauli ārā LP. I, 98. tur sanāk visa pasaule veselības Tr. IV, 80. ar mazu nieciņu jau nepieēdināsi tuo pasauli ļaužu Degl.; so namentlich in verkürzter Form pasaul wgl. liv. īlma, estn. ilm "Welt; sehr, viel"], auch pasauls, [pasaulĩt Serbigal] (ein erstarrter Nom. Sing.): pasaul od. pasauls daudz, tāļi, liels, ungemein viel, weit, gross, [te ir pasaul ābuoļu. tev jau pasaul laika Dond.] kur liksim, neliksim tik pasauls panāksnieku? BW. 19133. sanāca pasauls ļaužu LP. IV, 65. viņš saaicinājis pasauls viesu III, 83. nu dzinuši nuo tiem staļļiem pasaules (ungew., st. pasauls) mantu: ze̦ltu, sudrabu, dimantu LP. VI, 658. pāsauls pasauļu pilnības aiz viņa vārtiem atvērās Vēr. I, 681. [pasaulīt pulka cilvē̦ku Serbigal.] pasauļa kalns Nigr., ein sehr hoher Berg;

6) pasaulīte, im Vok., o du liebe Zeit, o Himmel:
pacēlis pirmam puodam vāku - vai pasaulīte! - viņa paša kungs tvīkst karstumā sakumpis LP. V, 132. kuo tu, pasaulīte, neduomā! VI, 315.

Avots: ME III, 94, 95

pasaũlĩba,* die Weltlichkeit.

Avots: ME III, 95

pasaũlîgs,

1): schon Lat. kat. (Güntner Altle. Sprachd. I, 300); ‡

2) ungemein gross:
p. brīnums Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74. Adv. pasaulīgi: p. daudz precinieku Pas. X, 476 (aus Serbig.). p. raibi cimdi Salis. uogu bij tik p. (viel), ka ... ebenda.

Avots: EH XIII, 170

pasaũlîgs,* weltlich, irdisch, im Gegensatz zu kirchlich und geistlich: pasaulīga un mūku garīdzniecība Konv. ² 1009. pasaulīga rakstniecība Latv. kuo palīdz bagātam pasaulīgas mantas krājums? St. [ieceļ pasaulīgu valdīšanu Glück I Mos. 9.] Das Adv. pasaulīgi A. XXI, 695 im Sinne von pasaul, pasauls, ungemein, sehr, gebraucht: pasaulīgi lielais mežs.

Avots: ME III, 95

pasaũlîgums* die Weltlichkeit.

Avots: ME III, 95

pasaũlniẽks:* vīrs, vēl p. būdams. nevarēja ciest, ka šī ar˙vien dievu lūdze Dünsb. Kristīgs stāstītājs (1848), S. 17.

Avots: EH XIII, 170

pasaũlniẽks* der Weltliche, der Weltmann, Weltling: garīdznieki un pasaulnieki B.Vēstn. viņš jau nav nekāds pasaulnieks Latv.

Avots: ME III, 95

piẽsaũle C., Serben, ein vor dem Wind geschützter, sonniger Ort Bauske, die Sonnenseite: Sprw. guozējas kâ cūka piesaulē. lapsa silu pārstaigā, atguļas piesaulē (Rätsel) RKr. VII, 1091. rudens saule spīd it silti piesaulē DL. bērni pie mājas sienām piesaules pusē Saulietis III, 184. (ķimenes) izžāvēja piesaulē Austriņš Nuopūtas vējā 94. gribējās meklēt aizvēja un piesaulītes Jauns. es piesaulē labi nuogulējuos Kaudz. M.

Avots: ME III, 287

piesaũlîgs, sonnig: piesaulīga . . . vietiņa Jaunie mērn. laiki III, 88.

Avots: ME III, 287

puspasaũle, die Hemisphäre; pus˙pasaũles, die halbe Welt: truoksnis mucā atskan pa pus˙pasauli LP. IV, 42. pus˙pasaules es izjāju, līgaviņas me̦klē̦dams BW. 15279. e̦suot izmeklējušies pa malu malām, pa pus˙pasauli LP. VII, 678. ķēniņš tūliņ izsūta pa pus˙pasauli me̦klē̦tājus IV, 176.

Avots: ME III, 431

puspasaũlîgs Turg. Muižn. per. 138, halb weltlich.

Avots: ME III, 431

rîtsaũle Baltpurvirlš 1, 123 od. rîta saule, die Morgensonne.

Avots: ME III, 541

sasaũkât,

1): izsaukāju visu mežu un tā˙pat nesasaukāju Saikava. Refl. -tiês,

1): sasaukājās un lamājās A. Upītis Laikmetu griežos II, 25.

Avots: EH XVI, 445

sasaũkât,

1) mehrfach rufend herrufen:
ganus nevar vien sasaukāt mājā Dunika;

2) eine gewisse Zeit hindurch schimpfend nennen:
viņu tâ vēl ilgi sasaukāja. Refl. -tiês,

1) einander zurufend von sich Kunde geben:
gani savā starpā sasaukājās Bers.;

2) = salamâtiês.

Avots: ME III, 727

‡ sasaũnêt Wolmarshof "biezi satīt": s. galvu (ar bieziem lakatiem). Refl. -tiês ebenda "biezi saģērbties (satīties)": tâ sasaunējies, ka ne pae̦lpuot nevar.

Avots: EH XVI, 445

saũcinât: mūsu mācītājs nesaũce̦na, bet katuoļu gan AP. vecene katuoliete un saucinātāja A. Upītis Pirmā nakts 199. zināja saucināmuos vārdus (Zauberworte?) Ciema spīg. 117. Līze likās ne˙maz nedzirdējusi vīratē̦va saucinātā vārda 100.

Avots: EH XVI, 459

saũcinât Drosth., verfluchen: saimniece likusi... baznīcā "saucināt" RKr. XII, 20. burvim atdara, viņa ne̦šļavas spuostuodami, saucinādami LP. VII, 667.

Avots: ME III, 770

‡ saũlde̦ga M. 315, durch die Sonnenhitze bewirkte bräunliche Farbe (des Körpers).

Avots: EH XVI, 460

saũdzêt: mit àu Jürg., Serben, Trik., mit aû ² Hasenpot, Lemb., Mesoten, Selg., Ziepelhof, mit aû Sessw. (unbek. in Alswig, AP., Dunika, Heidenfeld, Kortenhof, Linden in Livl., Lubn., N.-Laitzen, N.-Peb., Oknist, Popen, Prl., Ramkau, Ruj., Saikava, Salis, Schnehpeln, Veļķi). Refl. -tiês: kâ nuo uguns saudzējuos Janš. Pag. pausm. 9.

Avots: EH XVI, 459

saũdzêt Iw., Wohlfahrt, sàudzêt C., Ermes, sàudzêt ² Kl., Selsau, Gr. - Buschhof, Prl., Kr., saûdzêt ² Siuxt, Bl., Karls., saûdzêt Saikava, -u od. -ẽju, -ẽju, tr., in acht nehmen, schonen U.; aufbewahren: pameita saudzē ābelīti kâ savu acu raugu LP. I, 159. cūka lūdzās, lai saudzējuot dzīvību VI, 510. lai katrs savu ādu saudz Apsk. v. J. 1903, S. 341. grēciniekus saudzi nuo ve̦lna viltības Gesangb. māte pūra man nedeva, pastarītei saudzē̦dama (Var.: taupīdama, glabādama) BW. 7854 var. es neduomāju, ka viņa platā krūts saudz tik daudz smalkjūtības Ezeriņš Leijerk. II, 47. zeme... saudz kādu neizpruotamu burvību 92. Refl. -tiês, sich in acht nehmen, sich schonen. Nebst li. sáugóti "in Acht nehmen, behüten, bewahren", saugùs "behutsam" wohl zu got. siuks "krank", an. sokna "krank werden", sýsi "sorgsam" u. a. (s. Zupitza Germ. Gutt. 165, Fick Wrtb. III ⁴ 442, Walde Vrgl. Wrtb. II, 472 f.) und vielleicht (?) auch zu r. доугъ "Musse" (wenn urspr. "Schonzeit", s. Miklosich Bt. Wrtb, 328), weissr. досужiй "sorgsam".

Avots: ME III, 770, 771

saũja: auch Dobl., Frauenb., Gr.-Platon. Hasenp., NB., N.-Peb., Ramkau, Rutzau, Schnehpeln, Schwitten, Selg., Serben, Veļķi, Ziepelhof, (mit àu ² ) Alswig, Draw., Erlaa, Kortenhof, Lasd., Linden (in Livl. u. Kurl.), Meselau, N.-Laitzen, Sessw., Warkl.

Avots: EH XVI, 459

saũja (li. sáuja "eine Handvoll") Lautb., PS., Drosth., Dunika, Jürg., Siuxt, Kursiten, Grünh., Līn., Iw., Dond., AP., Glück, U., BW. 23986, 24840, 25923, sàuja ² KL, Prl., Lis., Bers., Golg., Schwanb., Selsau, Laud., Friedrichswald, saũv[a] Schlehk, Suhrs n. FBR. VII, 42, sàuva ² Eversmuiža n. FBR. VI, 37, sauve Warkl.,

1) die hohle Hand, die innere Hand
U.: salasīju saviņā (für: sauviņā; Var.: saujiņā) savas gaudas asariņas BW. 26861, 2. saujā iesist, die Hand (zum Gruss) reichen: nāc un iesit viņai saujā! Kaudz. M. 17. sit saujiņā! zu Kindern gesprochen: gib ein Patschhändchenl U.;

2) eine Handvoll
U.: sauja miltu, zirņu Dond. rīkšču sauja Biel. 801, ein Rutenbündel. es tev devu tīr[u] auziņu, ne sauvām mērīdams (d. h. ohne Mass, zum Überfluss) BW. 29995, 2. ze̦lta sauvi pagrābuse 31435, 2. intelliģences Latgalē bija vēl maza sauvīte L. W. 1921, No 46, 21. linus plūcējas sasien mazuos kūlīšuos (saujās); saujām (Flachsbündel) tiek galviņas... nuocirstas Plutte 101. Nach Bezzenberger BB. II, 157 und XXIII, 305 zu slav. sujь "vānus" (urspr.: "hohl"). Anders Petersson Zwei sprachl. Aufs. 65 f. und W. Schulze Berl. Sitzungsber. 1918, S. 770 f.

Avots: ME III, 771

saũka Karls., ein Rufname Ruj.

Avots: ME III, 771

saũkalêt: sāka viena uotru s. Pas. IX, 105. staigā jie, saukalē un ... XV, 150; zu nennen pflegen Pilda. Refl. -tiês, ‡

2) wiederholt rufen (intr.):
meklē pa mežu ..., saukalējas, bet dē̦la vis nava Pas. XV, 151.

Avots: EH XVI, 459

saũkalêt Jürg., sàukalêt ² Selsau, Warkl., Gr. - Buschhof, saũkaļât Siuxt, mehrfach, hin und wieder rufen. Refl. -tiês, einander mehrfach, hin und wieder zurufen, anrufen: iedami pa mežu aizmaldās, i šuodien meklē, viens uotru saukalē̦damies Pas. IV, 511 (aus Domopol).

Avots: ME III, 771

saũkât: in der Bed. "Schimpfen" auch Orellen, Seyershof. Refl. -tiês: einander wiederholt rufen Kaltenbr.; "bieži lietuot ne pārāk stiprus lamu vārdus" Salis.

Avots: EH XVI, 459

saũkât (li. šáukoti "rėkauti") Karls., Ruj., Serbigal, AP., Bl., Līn., Iw., sàukât ² Preili, Nerft, -ãju, tr., freqn, zu sàukt, oft rufen; viel nennen; mit Beinamen belegen, schimpfen U., Ruj., Salis, Autz, Frauenb.: viņu saukāja par vientiesi LP. IV, 24. bē̦rnus saukāja labprāt par luopiem MWM. VIII, 724. tur tas Pietuka Krustiņš, vai kâ viņu saukā Kaudz. M. 5. Refl. -tiês, einander (an)rufen, nennen, einander an-, zuschreien; schimpfen (intr.); sich schimpfen Ruj. n. U.: tautu dē̦ls, mans bāliņš, tie znuotiem saukājās (Var.: viens uotru svaini sauca) BW. 10792 var. kuo nu tik daudz saukājaties! Alm. putni saukājās Stari I, 29. visādi lādējies un saukājies Upīte Medn. laiki.

Avots: ME III, 771

saũlainĩba,* die Sonnigkeit Veselis Saules kapsē̦ta 18.

Avots: ME III, 772

saũlaîns, ‡

2) "?": smalkie linu aude̦kli esuot ... staraini, saulaini, puķaini un ziedaini Janš. Dzimtene III, 261.

Avots: EH XVI, 460

saũlains, sonnig: saulaina diena. saulains laiks MWM. X, 40. saulainā sē̦tā Vēr. II, 1118. uz saulainiem klajumiem Stari 1, 241. viss tik spuodrs un saulains Vēr. II, 571. kur saulīte saulaināka le̦c A. v. J. 1899, S. 164.

Avots: ME III, 772

saũldìena,* ein sonniger Tag: sauldienu svelme Vēr. I, 583.

Avots: ME III, 772

saũle,

1): s. vēl leiša gaŗumu Frauenb., die Sonne ist (am Nachmittag) noch hoch am Himmel.
svešu sauļu iemītnieki Skalbe Raksti IV (1938), 127. nuo saules līdz saulei AP., Meselau, N.-Rosen, Spahren, vom Sonnenaufgang bis zum Sonnenuntergang. vasaru tie vienā saulē cēlās, uotrā likās pie miera Aps. J. Raksti I ² , 94. čigānu s. (der Mond) - auch Meselau. puišu (od. puiškanu Alant Vils Poem pa kulšen 41) s. N.-Rosen, Neu-Salis, der Mond. saules augums Luttr., ein paar Stunden vor Mittag: vai būs vēl daudz kuo pļaut? - vēl kādu labu saules augumu Janš. Dzimtene III, 41. saules brālis, ein müssiger (gew. schlecht gekleideter) Herumtreiber Riga: viņš ... iztaisījies par tāda mākslīgu saules brāli ("?") IV, 138. uz svītrainām, zvaigžņainām ..., ziedainām un saules ("?") se̦gām Vindedze 64 (vgl. saũlains ‡ 2). saũles sunītis Frauenb., = saũlsunītis;

2): kādi stādiņi nav dieva saulītē! AP.

Avots: EH XVI, 460

saũle (li. sáulė, apr. saule),

1) die Sonne:
saule le̦c od. uzriet(ē) U., die Sonne geht auf; saule nuoiet, nuoriet (nuorietē U.), grimst (Lāčpl. 6), laižas (U., Mag. XX, 3, 69), brien jūŗā, iet pie dieva od. dievā (Mag. XX, 3, 69, RKr. XIII, 94), iet līksmītē (Mag. XX, 3, 69), die Sonne geht unter. saule atle̦c, ist in der Sonnenwende U. saules atle̦cama diena, die Sommersonnenwende U. saule sviežas uz uotru pusi, ist in der Wintersonnenwende U. saule ik˙dienas kāpj par vistas suoli atpakaj, die Sonne tritt täglich um einen Hühnerschritt zurück U. saule dubļus brien, die Sonne kämpft mit den Wolken Mag. IV, 2, 140, U. aizbridās saulīte (ging in Wolken unter) A. XXI, 783. saulīte iebrida vakaruos asiņu jūŗā Niedrīšu Vidvuds. saule spiež U., ce̦p, dedzina, die Sonne sticht, sengt. saule vakarā, die Sonne wird bald untergehen: viesuojās, kamē̦r buteles bija tukšas un saule jau vakarā BW. III, 1, 61. jau saulīte bruokastā (es ist schon Frühstückszeit; Var.: azaidā, launagā, pusdienā 22592) BW. 6729 var. saule bij jau lielā... gabalā LP. VII, 1169, die Sonne war hoch, es war spät am Morgen. saulīt[e] mazu gabaliņu (Var.: jau saulīte ze̦mu, ze̦mu) BW. 28891, die Sonne geht bald unter. laikākis, saulei "vēl labā drusciņā" e̦suot (wenn die Sonne noch ziemlich hoch am Himmel steht, d. h. früh am Abend) me̦t nuo darba mieru Etn: III, 124. jau saulīte tai laikā, kâ vakar atgājām Biel. 860, es ist ebenso spät, wie gestern, als wir herkamen. vakars bij pienācis un saule uz iešanu (dem Untergang nahe) Kaudz. M. 118. saul(īt)ē, am hellen, lichten Tage: nevienam tas nekait, ka es malu saulītē BW. 8041, 1. ka tu, kuņa, nakti brauci, ka nebrauci saulītē? 14405. ka tuo saulīte varēja saņemt (so lange die Sonne noch nicht untergegangen war) LP. VI, 130. ar sauli izbraucu, ar sauli pārbraucu, mit Sonnenaufgang fuhr ich aus, mit Sonnenuntergang kam ich zurück U. gaidu saules nuoejuot; ja pāriešu ar saulīti (solange noch die Sonne scheint), sūtīs māte guov[j]u slaukt BW. 6905 var. bez saules, die Zeit, da keine Sonne scheint, d. h. früh morgens od. spät abends: bez saules, tas ir vai nu vē̦lu vakarā, vai agru rītā Etn. ruozes seja bez saulītes vakarā BW. 6490 var. bez saules sē̦tas kaņepes putni neē̦d Etn. II, 74. bez saules cēlies A. XI, 467. kad tik varam līdz saulei (bis Sonnenaufgang) mežam cauri tikt LP. IV, 49. - rīta, vakara saule, die Morgen-, Abendsonne. saule ar zuobiem Kav., Sonnenschein bei Frostwetter. Sprw.: krāšņai saulītei arī salnas zuobi. - čigānu saule, der Mond (scherzweise) B. Vēstn. saulīti svētīt, bei Sonnenuntergang die Arbeit aus der Hand legen St. Genitivische Verbindungen: saules apakša Karls., Wid., Dond. n. FBR. IV, 68 (erschl. aus dem loc. s. soũl's - apše̦), die Dämmerung nach Sonnenuntergang; saules aptumsums, aptumšuošanās, die Sonnenfinsternis; saules diena, ein sonniger Tag: kādā jaukā saules dienā izgājuši LP. V, 128; saules gaisma, das Sonnenlicht; saules gruoze, Sonnenblume (helianthus annuus) U.; saules lapa, Wald Malve (malva sylvestris L.) RKr. II, 74, Karls.; saules lietus, Regen bei Sonnenschein Wid.; saules mēnesis, der Sonnenmonat Brasche; saules puse, die Sonnnenseite, die Südseite Karl., Wid.; saules rācenis, gladiolus imbricatus L. Stockm. n. RKr. III, 70; saules riẽtenis, sempervivum Karls.;

2) die Welt
(gew. pasaũle); šī saule, diese Welt, die Erde; viņa saule, das Jenseits: laidus[i] ir man[i] Laimiņa šai baltā saulītē BW. 9212. miruoņi vairs nenāk šai saulē LP. VII, 388. viņš cildina aizgājušā... laimīguo dzīvi viņā saulē 382. mīlē man šī saulīte, viņa saule nemīlēja: šī saulīte man zināma, viņa saule nezināma BW. 27370. stārastam, vagaram šai saulē laba dzīve; jau viņā saulītē elles durvis virināja 31493. nemira... labdaris..., bet tik aizgāja citā saulē Niedrīšu Vidvuds. dievi steidzas citā saulē Aus. I, 3. līdz saulei, bis ans Ende der Welt St. Zu gr. att. ή'λιος, hom. ἠέλιος, dor. ά'λιος (mit langem α' -), la. sōl, cymr. haul, got. sauil, an. sól, aksl. slъnьсе, ai. sũr(y)a-ḥ "Sonne" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 446, Trautmann Wrtb. 251.

Avots: ME III, 772, 773

‡ saũlene Seyershof, die Sonnenblume.

Avots: EH XVI, 460

saũlguozains, saũlguožaîns, der Sonnenhitze ausgesetzt, von der Sonne heiss: saulguožaini pakalni Konv. ² 848. lasīt... pa saulguozainām vietām zemenes Janš. Dzimtene V, 46.

Avots: ME III, 773

saũlguôze: eine den Sonnenstrahlen ausgesetzte Stelle - auch Frauenb.: kas kaiš āra uozuolam saulguozē nelapuot? BW. 11915, 1 var.

Avots: EH XVI, 460

saũlguôze C., Mag. IV, 2, 141, Nigr., Wid., saũlguôzis PS., sàulguôzis ² Kl., saũlguôzis ² Iw., auch saules guozis Lautb. Luomi 134, saul(s)guoznis, saulguozme RKr. IX, 5, die Sonnenhitze, der Sonnenbrand U.; eine den Sonnenstrahlen ausgesetzte Stelle Nigr.: saulguozī gulēt, sich sonnen, in der Sonnenhitze sich wärmen lassen U. liksies... lielceļa malā saulguoznī paguozīties LP. V, 273. jaukā saules dienā izgājuši rijas priekšā pagulēt saulsguoznī 128. mušas saulguozī jau skraidīja Nigr. saulguoznī nuogatavuojušās uogas Janš. viss nuodedzis, nuosvilis saulguoža zaigā JR. V, 145. saulguožuos jau ziedēja gaiļbikses A. v. J. 1900, S. 324.

Avots: ME III, 773, 774

saũlguozîgs,

1) den Sonnenstrahlen ausgesetzt:
saulguozīga vieta Erwalen;

2) auch saũlguoznējs Hofzumberge, durch Besonnung hervorgerufen:
saulguozīga garša ir virs zemes palikušām (zaļas krāsas) kartupeļu vai burkānu daļām.

Avots: ME III, 774

‡ saũlguozne Janš. Mežv. ļ. I, 67, = saũlguôze.

Avots: EH XVI, 460

saũlguoznis, s. saulguoze.

Avots: ME III, 774

saũlgrieze,

1) die Sonnenblume (helianthus annuus L.)
U., RKr. II, 72;

2) der Alant (inula helenium L.)
Konv. ^l 48.

Avots: ME III, 773

saũlgrieži, nōm. pl.,

1) auch saules grieži U., die Sonnenwende U.; Wid.: ap pusdienas saulgriežu laiku Vēr. II, 131;

2) Sonnenblumen (helianthus annuus L.)
U., Fockenhof.

Avots: ME III, 773

saũlgruozĩba,* Heliotropismus Vēr. II, 933.

Avots: ME III, 773

saũlîgs, sonnig; sonnenhell: saulīga diena Balss. saulīgais spuožums Dünsb. pie... saulīgām... laimes debesīm Lautb. Luomi 11.

Avots: ME III, 774

‡ saũ[l]kâpis ² Kab., saũlkâps ² Pussen, die Zeit kurz vor und nach Sonnenuntergang.

Avots: EH XVI, 460

‡ saũlkrûtiņš ² (Stammform?) Salis, ein sonniger (baumfreier) Platz im Walde.

Avots: EH XVI, 460

saũllē̦kas, der Sonnenaufgang Alksnis - Zundulis.

Avots: ME III, 774

‡ saũllē̦kts Daugava 1939, S. 311, der Sonnenaufgang.

Avots: EH XVI, 460

saũlluoža od. saules luožņa, = zaltis.

Avots: ME III, 774

saũļuôtiês, sich sonnen: Zīle... gribēja duoties... uz mežu sauļuoties Austriņš Nuopūtas vējā 138.

Avots: ME III, 774

saũlrieteņi: saulrieteņu kalniņā BW. 4309.

Avots: EH XVI, 460

saũlrieteņi, sprossende Hauswurz (sempervivum soboliferum Sims.) RKr. II, 78; Etn. I, 30; 66 (aus Bers.).

Avots: ME III, 774

saũlrietīši: sempervivum soboliferum (> saũr-) Weissensee.

Avots: EH XVI, 460

saũlrietīši A. XX, 133; XXI, 415, saulrietītes Apsk, v. J. 1903, S. 436, eine Blumenart.

Avots: ME III, 774

saũlriets, auch der Plur. saulrieti, saulrietas Alksnis - Zundulis, Sonnenuntergang: ... aiz kuŗa dedza sautrieti A. v. J. 1902, S. 16.

Avots: ME III, 774

saũlrîts,* ein sonniger Morgen: saulrīta skūpstīta rasa JR. V, 119.

Avots: ME III, 774

‡ saũlse̦gs* (od. saulse̦ga*?), der Sonnenschirm: ar ... saulse̦gu Blaum. Raksti II ⁵ (1939), 62.

Avots: EH XVI, 460

saũlstars* Vēr. II, 260; Zalktis I, 121, der Sonnenstrahl. Demin. saulstariņi, eine Art Muster (raksti) Janš. Bandavā II, 327.

Avots: ME III, 774

saũlsunĩtis "pūkains kāpurs, kuŗam pūki samta spīduošā krāsā" Ellei. Wohl identisch mit dievsunītis 1.

Avots: ME III, 774

saũlsvece, Königskerze, Wollkraut (verbascum thapsus) Fischer 201.

Avots: ME III, 774

saũlvarde Mag. XVII, 1, 90 (aus der kur. Nerung), die Sonnenblume.

Avots: ME III, 774

‡ saũnât Lems., Trik., gierig essen.

Avots: EH XVI, 460

saũnêt, in dicke Kleider einwickeln, einhüllen: kuo nu bē̦rnu tâ saunē siltā laikā? Refl. -tiês, sich dicht einhüllen, sich warm ankleiden Wolmarshof.

Avots: ME III, 774

saũsans Preekuln, = sàuse̦ns ² : s. siens.

Avots: ME III, 775

saũt,

1): auch (mit àu ² ) Andrupine, Auleja, Kalupe, Liepna, Marienhausen, Sakstagals, Skaista, Viški; jis saun putnam Pas. VIII, 353 (aus Eglūna); ‡

2) bannan s. Lng. (unter banna), in Bann tun;
‡

3) "?": cik rīteņa migla sàve ² , neredz saules izlē̦cuot BW. 6694, 4 var. (aus Lettg.).

Avots: EH XVI, 462

saũt PlKur., sàut ² (li. šáuti) N. - Schwanb., Warkl., Borchow, saut Mar. n. RKr. XVII, 130, Welonen, saũnu (PlKur., N. - Schwanb.), sāvu, tr., schiessen: brālis... satuop vilku, grib tuo saut Pas. II, 438 (infl.). sausim sila vāverīti! BW. 13250, 8. vakar sāvu (Var.: šāvu), šuodien krita 19002, 2 var. Zu šaũt.

Avots: ME III, 777

saũtēlis, schwüle, feuchtwarme Luft KL - Dselden; "ein Faulpelz, der sich zu sonnen liebt" (mit àu) Stackeln; "eine Vorrichtung zum Bähen von Ruten an der Oberlage der Badstube" N. - Peb.

Avots: ME III, 778

viņpasaũle: iet kâ pa viņpasaûli ² ("nav ne˙kādas kārtības") Lesten n. FBR. XV, 30.

Avots: EH II, 786

viņpasaũle,

1) das Jenseits (im Gegensatz zum Irdischen, Zeitlichen);

2) ein entfernter, unbekannter Ort, ein solches
Land: diez nuo kādas viņpasaules tāds vazaņķis te atkūlies! Frauenb.

Avots: ME IV, 601

‡ viņsaũle, das Jenseits, jene Welt: viņsaules mūžībā A. Upītis Kailā dzīvība 35.

Avots: EH II, 786

vìrspasaũle, die Oberwelt: ne varuot uztikt virspasaulē Fas. II, 228. ērglis . . . pacēlās . . ., un viņi . . . sasniedza virspasauli 290.

Avots: ME IV, 613

vispasaũle,* die (ganze) Welt: kâ nuojucis vispasaules tuksnešuos Vēr. I, 1110. vispasaules kongress A. v. J. 1897, S. 409. vispasaules slava Stari II, 383. vispasaules gravitācijas likums III, 57.

Avots: ME IV, 624

apsàust [li. apsaũsti], intr., inch., trocken werden: lai raksts apsaust, mag das Geschriebene abtrocknen N. - Schwanb. rudziem, miežiem vārpas apsausušas Serb. ja dubļi apsaust, tad saka: dubļi aprāvušies JKaln.

Avots: ME I, 117

‡ ìelam̃stît Postenden, =ìelamât, ìesaũkât: ielamstījuši viņu par gaili.

Avots: EH I, 526

izsàust (li. išsaũsti), intr., austrocknen: e̦ze̦rs izsaust RKr. VII, 175. ūdens izsaust pa˙visam A. XX, 513.

Avots: ME I, 795

nùosaut: auch Pas. II, 439, VI, 476, VII, 171, VIII, 401 ; XII, 299, Tdz. 49206, (nuosaũti) PlKur.

Avots: EH II, 83

pasaulis (unter pasaũle): auch Atašiene, Pilda, Skaista, Warkl.,

1): iet pasauļa pavē̦rtuos Pas. XII, 441 (aus Atašiene). nuogāja da tam pasàuļam ² (starb)
Auleja. ni˙kā iz (= uz) balta pasauļa nezina ebenda. kur es taidu pasauli (so weit) kājām nuoiešu! ebenda;

2): tagad jau visāda pasàuļa2 (gen. s.) ir Auleja, Kaltenbr.

Avots: EH XIII, 170

‡ pasauls (unter pasaũle

5): p. ļaužu Gr.-Buschh., Seyershof.

Avots: EH XIII, 170

‡ rietis, in der Verbindung saules r. Spr., sempervivum soboliferum. Vgl. saũlrieteņi.

Avots: EH II, 380

‡ II saiva,

1) = saũja (mit ài ² ) Višķi n. Ceļi. IX, 379, Auleja: iedeve ... divdesmit saivu linu un piesacīja tuos ... sasprēst Pas. VI, 171 (aus Lettg.). trīs saivas zemes XIV, 354 (aus Makašēni);

2) der Garnflusch Bielenstein
Holzb. 403.

Avots: EH XVI, 413

saucumi (o. unter markļi) "?"; saũcums PlKur., sàucums ² Warkl., der Ruf.

Avots: ME III, 770

saudît (li. šáudyti "mehrfach schiessen") (mit àu ² ) Warkl., Landskorona,

1) saũdīt PlKur., = šaudît, mehrfacr schiessen;

2) "= stumdît".

Avots: ME III, 770

šaũja Kaugershof, Ermes, Karls., MSil., Nitau, Bixten, Adiamünde, Serbigal, Wessen, Serbigal, > šõ Popen n. FBR. VIII, 119 und Ugalen n. FBR. VII, 20, resp. šaũva Karls., Alt - Ottenhof, Wolmarshof, Etn. IV, 173, BW. 2869 var.; 6598 var.; 6962; 7954 var.; 8005 var.; 12887 var.; 18996, 3; 24840 var.; 30543 > šoũv Lemsal n. FBR. IV, 89, Widdrisch, Salis, Ruj., = saũja: māte mani audzināja kâ baltuo linu šauju BW. 17303. siena šaujiņas A. XX, 81.

Avots: ME IV, 6

saulguoznis (unter saũlguôze): auch (mit aũ und uô ² ) Frauenb., Puhren.

Avots: EH XVI, 460

‡ sàuls ² , -s Skaista n. FBR. XV, 37, = saũle, die Sonne.

Avots: EH XVI, 460

saunît "sich beim Sprechen immerfort wiederholen" Ruhtenberg; "klaigât": meita saũnī (kliedz luopus mājā: u - ū!) N. - Bartau.

Avots: ME III, 774

šàurs (li. siaũras "schmal"), eng, schmal, beschränkt: jauni puiši, šauras acis BW. 12304. actiņas gluži šauras A. 1896, S. 135. šauriņa izkapts A. XX, 860. šaura pārtika (schmale Kost) LP. II, 132. Subst. šàurums (li. siaurùmas "Schmalheit"), die Enge, Schmalheit: jūŗas šaurums, Meerenge; zemes šaurums, die Landenge. wenn vom Begriff "eingebogen" auszugehen ist, nebst le. saurs Zbiór XVIII, 403 "schmal", zur Wurzel seu̯- "biegen" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 470), wozu vielleicht (wenn urspr.: gebogen, gekrümmt) auch aksl. šujь, ai. savyá-ḥ, av. haoya- "link" (zur Bed. vgI. le. krèiss, lat. laevus, d. link, die alle eine urspr. Bed. "gekrümmt, gebogen" voraussetzen). Hierher dann vielleicht auch saũja (als "Eingebogenes") und slav. sujь

Avots: ME IV, 7

sausinât (li. saũsinti), tr., trocknen U., Bers., Drosth., (mit aû ² ) Dond., Salis; sausināmais papīrs A. v. J. 1896, S. 92, Löschpapier.

Avots: ME III, 775

sàuss (li. saũsas, apr. acc. s. sausā, serb. sûh, gr. αῦος, ae. séar "trocken"), trocken, dürr; nüchtern U.: sausa maize, trockenes Brot. Sprw.: sausa maize, liela raize. tā jau ir sausu sausa malka, das ist ja ganz trockenes Holz Mag. XIII, 2, 69. šuo ragu... dzeršu sausu (leer trinken, dass der Boden trocken ist) A. XX, 743. tie jāē̦d ar sausu muti (von nicht wohlschmeckenden Speisen, wenn kein Speichel im Munde abgesondert wird) Konv. ² 776. mute sausa kâ daglis Celm. - sausa sieva, ein Weib, das kein Kind an der Brust hat U. sauss cilvē̦ks, ein nüchterner, einfältiger Mensch U. sausi me̦li, bare Lügen U. Lāčadē̦ls sausās dusmās (in heftigem Zorn) izle̦c stāvus LP. VI, 495. - loc. sausā, adverbial gebraucht, ^a) nüchtern, ohne zu trinken: uz kruogu! sausā... mūsu līgums nav līgstams Seibolt. tâ˙pat pie stoikas sausā sēdēja Blaum.; ^b) ohne Prügel: ja būtu dabūjuši ruokā, tad sausā laikam... nebūtu palicis Janš. Bandavā I, 212. - Subst. sàusums (li. sausùmas),

1) die Trockenheit, Dürre
U.;

2) Plur. sausumi, kleine trockene Holzstücke zum Einheizen
U., Salisb.: citiem dedza zaļa malka, man nededza sausumiņi BW. 18019. Nebst sust "trocken werden", sušķis zu ai. š̍ōṣ̌a-ḥ (< * sōṣ̌a-ḥ) "trocken machend; Trockenheit", av. huška- "trocken", alb. ϑań "trockne" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 447, Trautmann Wrtb. 250 f.

Avots: ME III, 776, 777

saust (li. saũsti "trocken werden"), -stu, -su,

1) intr., trocken werden
Neik. n. U.: lauki jau sàust ² Saikava, Golg. vējš; nuo kura saust un tuop sausāks Tirs.;

2) tr., trocknen:
sviedrus saust (?) V. Egl. Stari II, 838. Refl. -tiês, "?": saustas un mīlinās ap zilajiem stariem V. Eglitis Zilā cietumā 52.

Avots: ME III, 777

sausviedis (li. saũsviedis "ein inwendig verdorrter Baum") Oppek., Sessw. n. U., Karls., RKr. II, 73; Konv. ^l 848; Konv. ² 1660, sàusviêdis Bers., Fest., Erlaa, Lis., C., KL, N. - Peb., Golg., Selsau, Warkl., (mit ìe ² ) Gr. - Buschhof, Plur. sausvieži Dr., sausvieši U., Mag. IV, 2, 78; 99, sàusviêdris Drosth., Plur. saussviedri Mag. IV, 2, 31, Striesenholz (lonicera xylosteum L.); sausvieds, Plur. sausveži Elv., Rüster (ulmus campestris): pie puskrastā auguoša sausvieža K. Strāls. sausviežu un krūkļu biezumā A. Upītis J. l. 22. glīti izdrāztu sausviežu līkstu Valdis Stabur. b. 122. Nach Būga KSn. I, 48 zu sàuss + vidus, li. vieduolis ("išdžiūvusiu viduriu, bet dar kiek žaliuojąs") medžias.

Avots: ME III, 777

sàuszars, sàuszaris, saũ[s]zaris Dunika, ein trockner Ast: salasītuo sauszaru kravu Duomas IV, 3. sauszarīšus lauzīdama BW. 33143, 1.

Avots: ME III, 777

sauve (unter saũja): auch (mit àu ² ) Kalupe, Pilda, Zvirgzdine, BW. 12890 (aus Višķi), Pas. XI, 141 (aus Domopol).

Avots: EH XVI, 462