sažulināt

sažulinât, versudeln N.- Sessau n. U., Schwanb.

Avots: ME III, 800


sažulināt

sažulinât,

1): "sakuožļāt, bet nenuorīt" Rutzau; "pa pirkstiem savārtīt; neveikli izmazgāt" Mar.;

2) "savārīt daudz ē̦damā" Kalz. n. Fil. mat. 30.Refl. -tiês Kalz. n. Fil. mat. 30 "ilgi kuo vārīt vai ap kuo nuodarbuoties": s. visu dienu ar putras vārīšanu.

Avots: EH XVI, 469