saadīt
saadît, tr.,
zusammenstricken; (vieles) fertigstricken: māte apdāvināja kūmas ar cimdiem, kuo tā nedēļās sabūdama steigusēs saadīt BW. I, S. 194.
redzi, kuo es zeķu e̦smu saadījusi! Für. I.
Avots: ME III,
589
saadīt
saadît,
1): ve̦cmāte jau visiem zeķes saadīja Salis; ‡
2) (Strickgarn) verarbeiten: īsumus zeķēm sakārse, saadīja Sonnaxt.
visu dziju cimduos vien saadīju Warkl.
saadi labi cieši! tad būs labas un siltas zeķes Saikava. ‡ Refl.
-tiês,1) für sich fertigstricken: saadījuos lakatus ir pūram AP.;
2) unversehens (sehr fest) gestrickt werden: cimds pārāk cieši saadījies Ramkau.
Avots: EH II,
394