sabiedēt

sabiêdêt, sabiêdinât Spr., tr., erschrecken, einen Schreck einjagen: kas tad viņu bij tâ sabiedējis? Vēr. II, 439. kam tu bē̦rnus tâ sabiedēji? Nigr. dievs, duod apsei nelapuot, ka tā mani sabiedēja (Var.: nuobiedēja, nuobaidīja)! BW. 8364, 2.

Avots: ME III, 594