sablenst
sablenst, sablenzt, tr., intr.,
1) sehen, (beim Sehen) unterscheiden:
patumšajā . . . te̦lpā viņa maz kuo varēja sablenst Dz. V. tumsā nevarēju sableñst (wahrnehmen, erblicken), kur tupeles palikušas Rutzau. viņš tikkuo varēja sablenzt, ka kāds sēd... gultā LA.;
2) durch übermässiges Sehen verderben:
acis sablenza gluži beigtas Ezeriņš Leijerkaste I, 189.
Avots: ME III, 595
1) sehen, (beim Sehen) unterscheiden:
patumšajā . . . te̦lpā viņa maz kuo varēja sablenst Dz. V. tumsā nevarēju sableñst (wahrnehmen, erblicken), kur tupeles palikušas Rutzau. viņš tikkuo varēja sablenzt, ka kāds sēd... gultā LA.;
2) durch übermässiges Sehen verderben:
acis sablenza gluži beigtas Ezeriņš Leijerkaste I, 189.
Avots: ME III, 595