sablādēt

sablādêt, tr., zusammenschwatzen: kuo tāds niķu pūznis tev nesablād! LP. I, 138. Refl. -tiês, viel faseln (intr.): viņš atkal sablâdējies 2, ka ne žīds nevar izprast, kas viņa runā patiesība, kas me̦li Dond.

Avots: ME III, 594, 595