sabraũcît,

1) freqn. sabraũcinât, tr., zusammenstreichen, zurechtstreichen:
sabraucīja matus Seifert Chrest. III, 3, 202. Bundulis ūsu sabraucījis II, 219. sabraucīs sakaltušas lapas ve̦se̦lu sauju LP. V, 17;

2) wiederholt reiben, streichen Dunika:
sabrauki man vē̦de̦ru, tad sāpes pāries! Rutzau.

Avots: ME III, 596

sabraũcît,

1): sabraucījis ruokās rasu Pas. VIII, 369;

2): rasā jāsabrauka ruokas Pas. VIII, 368. s. (massieren)
kam slimu kāju Saikava.

Avots: EH II, 397