sabučuôt, tr., tüchtig küssen: Matīss sabučuojis lielkungam ruoku A. XX, 143. Refl. -tiês, sich küssen: Fricis ar Kristīni sabučuojas Vēr. II, 1462. pieve̦d māsu sabučuoties LP. V, 62.

Avots: ME III, 598

sabučuôt: brūver[i]s savu ļaudaveņu pie kubula sabučāja Tdz. 56162, 1 var. (aus Lettg.).

Avots: EH II, 398