sacienāt
sacìenât, tr.,
tüchtig bewirten: sacienājis krietni vilku Pas. I, 211.
visi ciemiņi sacienāti Dunika. Refl.
-tiês, sich tüchtig bewirten; sich betrinken: tikai pirmdienu rītuos pārruoduoties mājās un pie tam stipri sacienājies Janš. Dzimtene
2 I, 452.
Avots: ME III,
603,
604