sacildît, tr.,

1) ermuntern
U.: viņam neizdevās viņu sacildīt uz zaļumu svē̦tkiem DL.;

2) aufreizen, emporen
U.

Avots: ME III, 602

sacildît,

1): s. ("pierunāt") uz iešanu Erlaa (mit ilˆ);

2): tas viņus sacildīja ("sakūdīja"), un nu viņi baŗas.

Avots: EH II, 399