sacūkāt

sacũkât, sacũkuôt, tr., beschmutzen, besudcln, verschmaddern: viņš tik sacūkājis (verhunzt) vien, ne˙kā laba nav izdarījis Dond. Refl. -tiês, sich schlecht aufführen, sich blamieren: viņš sacūkājies un aizgājis Dond.

Avots: ME III, 604