sadēt, tr.,

1) (eine grössere Menge Eier) legen:
uoliņas, kuŗas tur . . . sadē̦tas Stari II, 695;

2) (eine grössere Menge Würste) machen, stopfen:
de̦sas;

3) sadēt kuopā, zusammenschweissen, vereinigen, verbinden
Wid. Refl. -tiês, Unterkunft, Zuflucht finden (von mehrern Subjekten): kur nu viņi sadẽsies tādā negaisā? tirgus dienā visi nevarēja kruogū sadẽties Bauske.

Avots: ME II, 610

sadēt,

1): mit ê Ronneb., Wolm. u. a.; (Eier in ein gemeinsames Nest) legen
Saikava: munas vistas visas sadêj uolas vienā pērklī;

2): mit ẽ Dunika, Ronneb. u. a.; sadèt ² (hineinstopfen)
putrāmus zarnās Warkl.;

3): mit ẽ Ronneb. Refl. -tiês, ‡ 2, "?": mums ir vistas tīri labi sadêjaušās ² Salis.

Avots: EH XVI, 403