sadancot

sadañcuôt,

1) eine Zeitlang tanzen
Wid.;

2) tanzend erreichen, erlangen:
ir jau laiks, ka tas sadancuo īstuo Alm. Kaislību varā 51;

3) (gleichsam zertanzen) tanzend verwischen:
panākši apgāž spaņņus un sadancuo izlietuo ūdeni BW. III, 1, 98. Refl. -tiês, tüchtig tanzen, zu viel tanzen: sieva ballē gribē̦tu tâ sadancuotîes, ka pietiktu visai... dzīvei Vēr. I, 1230. biju drusku pavairāk sadancuojusēs D. 118, 40.

Avots: ME II, 607


sadancot

sadañcuôt,

1): sadancuoja līdz pusnaktij Pas. VII, 66.

Avots: EH XVI, 402