sadancot
sadañcuôt,
1) eine Zeitlang tanzen
Wid.;
2) tanzend erreichen, erlangen:
ir jau laiks, ka tas sadancuo īstuo Alm. Kaislību varā 51;
3) (gleichsam zertanzen) tanzend verwischen:
panākši apgāž spaņņus un sadancuo izlietuo ūdeni BW. III, 1, 98. Refl. -tiês, tüchtig tanzen, zu viel tanzen: sieva ballē gribē̦tu tâ sadancuotîes, ka pietiktu visai... dzīvei Vēr. I, 1230. biju drusku pavairāk sadancuojusēs D. 118, 40.
Avots: ME II, 607
1) eine Zeitlang tanzen
Wid.;
2) tanzend erreichen, erlangen:
ir jau laiks, ka tas sadancuo īstuo Alm. Kaislību varā 51;
3) (gleichsam zertanzen) tanzend verwischen:
panākši apgāž spaņņus un sadancuo izlietuo ūdeni BW. III, 1, 98. Refl. -tiês, tüchtig tanzen, zu viel tanzen: sieva ballē gribē̦tu tâ sadancuotîes, ka pietiktu visai... dzīvei Vēr. I, 1230. biju drusku pavairāk sadancuojusēs D. 118, 40.
Avots: ME II, 607