sadars, ein Demin. saderiņa BW. 34409, die Stelle, wo zwei Teile sich vereinigen (z. B. bei einem Netz N.Bergfried), die Fuge: vārtu sadars Vēr. II, 837, beņķa sadarā BW. 34409. sadars - vieta cimdā vai zeķē, kur raksti aduot sastuopas: sadarā dažreiz puķe paliek pusē Luttringen n. Latv. Saule 1925, № 35, S. 379. Vgl. sade̦rs.

Avots: ME II, 608

sadars,

1): tik diviem pirkstiem saderēja gali kuopā; citi nesanāca sadarā, - viens uotram secen vien nuoskrēja Janš. Līgava I, 176; ‡

2) "kļūda adījuma rakstā" Frauenb.: kad acis aduot nav kâ vajag, tad ir s.

Avots: EH XVI, 402