saderīgs
saderîgs,
1) passend, zusammenpassend, übereinstimmend;
2) verträglich, friedlich
Wid.: laimīgi un saderīgi dzīvuot Dīcm. pas. v. I, 32, lai vīrs ar savu sievu saderīgi dzīvuo BW. III, 1, 82. dzīvuojis ar savu sievastē̦vu saderīgi LP. IV, 149. abi izšķīrušies saderīgi VII, 859.
Avots: ME II, 610
1) passend, zusammenpassend, übereinstimmend;
2) verträglich, friedlich
Wid.: laimīgi un saderīgi dzīvuot Dīcm. pas. v. I, 32, lai vīrs ar savu sievu saderīgi dzīvuo BW. III, 1, 82. dzīvuojis ar savu sievastē̦vu saderīgi LP. IV, 149. abi izšķīrušies saderīgi VII, 859.
Avots: ME II, 610