sadrasêt, tr., verprügeln; zerschlagen: tev vajaga sluotas kātu ņemt, krietni sadrasēt Etn. II, 89; LP. VII, 545. mazie dīglīši sadrasē̦ti guļ bālajā kūlā Kaln. Uozuolk. m. 44.

Avots: ME III, 612

‡ II sadrasêt, = sabràukt 1 (?): tev sadrasējuši precinieki Sārts Jaun. Ziņas 1938, № 72.

Avots: EH XVI, 403