sadrebinât, tr., erzittern lassen, machen: viegls smaids tai sadrebināja lūpas MWM. IX, 357. viņa galviņu briesmīgi sadrebināja Pasaules lāpītājs 13. nenuoslīkāt vis! bet sadrebināja gan? (machte es euch erzittern?) Duomas III, 959. prieka šaušalām sadrebināta Dünsb. Refl. -tiês,=sadrebêt(iês).

Avots: ME III, 613

sadrebinât,

1): ņēmis ... sadrebinājis sievu Pas. IX, 63. paraksti ... izdevās sadrebinātiem burtiem Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 188; ‡

2) zu sammenschütten (z. B. Erdbeeren beim Tragen)
BielU.

Avots: EH XVI, 403