sadribis (part. prt.), (vor Alter) zerrissen, zerschlissen, zerfallen.

Avots: ME III, 613

sadribis: s. maiss, lakats (neben sadrupis mūris) Wolmarshof. tev (mirušai mātei) kauliņi sadribuši Tdz. 49720, 7.

Avots: EH XVI, 404