sadrošināt

sadrùošinât, sadrùosinât Spr., tr., (zu etw.) ermuntern, Mut einflossen, ermutigen: mani daudzas balsis vēl sadruošina Seifert Chrest. III, 3, 145. Ievas stāstījums sadruošināja Kristīnu Aps. IV, 17. sadruosināja zirgu Pas. II, 54. lai tas jel palīdzuot tē̦vu pierunāt un sadruošināt Plūd. Rakstn. II, 353. Krišs veci sadruošināja Krišs Laksts 5. Refl. -tiês, Mut fassen: Uoļiņiete, sadruošinājusies, gāja iekšā Kaudz. M. 175.

Avots: ME III, 615