sadzenāt

sadze̦nât, tr., freqn., (wiederholt nachjagend) fangen: skrej, lai puikas sadze̦nātu Makss un Morics 23. Refl. -tiês, einander festfangen, aufsuchen Spr.

Avots: ME III, 620


sadzenāt

sadze̦nât, ‡

2) zu viel hin und her treiben
Frauenb.: meitene guovi sadze̦nājuse (guovs kļuvuse kliba);

3) = ‡ sadzanât Heidenfeld; ‡

4) fein und achtlos zerhauen (zerhacken)
Frauenb.: s. skujas kaisīšanai.

Avots: EH XVI, 406