sadūrēt

‡ II sadùrêt 2 Kalz. n. Fil. mat. 29 "sadarīt"; kuo viņš var tur tik ilgi s.?

Avots: EH II, 405


sadūrēt

sadùrêt, tüchtig mit Fäusten bearbeiten: es tuo savu kuplu kūsi ar dūrēm sadūrēju BW. 34703. sadukāja, sadūrēja tautiet[i]s savu vaisles lietu 35137, 2.

Avots: ME III, 619