sagletēt

sagletêt,

1) = saglecêt: maize sagletējuse Kalz. n. Fil. mat. 29. sagletējls plācenis Kalz.;

2) "ilgi ēst" (?) Kalz. n. Fil. mat. 29: gletē vien, kamē̦r sagletēsi!

Avots: EH XVI, 408