saglumêt Mar., Schwanb., saglumt, intr., sich ganz mit Schleim beziehen, schleimig, glatt werden: saglumējis dīķis Stari III, 187. akmeņi guļ zaļi, saglumējuši I, 326. sēnis saglumējušas Lis. saglumējušuo, tre̦knuo speķi De̦glavs Rīga II, 1, 16. linu lauki jānuorauj laikā, lai nesaglumē, neizsarkst un nesapūst uz tīruma Vīt. 10. - vārduos lasītuos, kas saglumst sirdī· MWM. X, 196.

Avots: ME II, 626

saglumêt: vārīti zirņi saglum, kad ilgi stāv Ramkau. tīkls saglum ūdenī Austriņš Raksti V, 254.

Avots: EH XVI, 409