sagràuzdêt, tr., tüchtig rosten: sagrauzdē̦tās linu lupatās D. Kleinb. J. 63. mē̦slus cepis un grauzdējis, kamē̦r sagrauzdējis LP. VI, 150. driģenes sagrauzdē pirtī VII, 260. sagrauzdētu krupi Etn. IV, 69. kvēle sagrauzdēja dvēseli MWM. VIII, 312.

Avots: ME II, 628

sagràuzdêt, ‡ Refl. -tiês Fil. mat. 27, tüchtig (ganz) geröstet werden.

Avots: EH XVI, 409

‡ sagŗaûzdêt ² Grob., = sagràuzdêt.

Avots: EH XVI, 411